Apavu Meka Diseldrofa

Pagājušajā nedēļā devos uz kārtējo apavu izstādi Diseldrofā, lai atrastu sev jaunas kaimiņienes nākamajai rudens/ziemas sezonai.

Esot tur jau ceturto reizi, galva vairs tā negriežas no piedāvājuma pārpilnības un apavu raibuma. Bija jau skaidrs, kur un pie kā iet. Jo man jau ne jau šādas tādas, bet tikai lielās kurpes vajag.

Protams vienmēr meklēju ko jaunu, ko jums piedāvāt un vienmēr arī atrodu. Tā arī šoreiz. Gan vīriešiem, gan sievietēm jauni apavu ražotāji. Starp citu, kā jau ne pirmo reizi - jauni arī Latvijas tirgum.

Apskatot daudzu ražotāju piedāvājumu, iezīmējās viena tendence - nākamgad Eiropā būs modē kovbojstils. Mežonīgie rietumi pārņem Eiropu. Es arī neatpaliku un pasūtīju dažus kovbojstila zābaciņus. Vēl varu pačukstēt, ka nākamajā sezonā būs zābaki uz platformas līdz pat 45. izmēram. Zinu, ka jūs to jau sen gaidījāt. Vēl tik nedaudz jāpaciešas.

Kā jau mēs visi zinām apģērbs un apavi ir arī māksla, un ne vienmēr tāda, kuru var valkāt. Virtual shoe museum kā katru gadu bija atvedis savus brīnumus. Mūsdienās ļoti populārs ir zaļais dzīves veids un otrreizējā pārstrāde, kurpju mode arī neatpaliek. Uz Diseldorfu bija atceļojušas arī Winde Rienstra radītās kartona kurpes. Varētu būt diezgan nepraktiski lietus laikā :) Bet priekš mēles - tieši laikā.

Lielās kurpes par brīvu

Pagājušā gada oktobrī Lielakurpe organizēja apavu maiņas/ziedošanas dienas, pēc kurām daudzi mani draugi tika pie jaunām kurpēm un zābakiem pilnīgi par brīvu. Atsauksmes bija labas, cilvēki bija apmierināti un taujāja, kad kas tāds notiks vēl.

Nu lūk, pašā sieviešu dienas priekšvakarā nolēmu visām sievietēm pasniegt šādu dāvanu. No 8. līdz 10 martam manās mājās notika jau otrās apavu maiņas/ziedošanas dienas. Šoreiz pastāstīju par to plašāk, jo pirmajā reizē nebiju pārliecināta, vai tas gūs atsaucību, un vai vispār ko tādu kādam vajag. Šoreiz jau zināju, ka vajag, tādēļ nebaidījos par to informēt arī masu medijus. Tādēļ mans vārds izskanēja gan lielākos ziņu portālos apollo.lv un delfi.lv, gan radio un televīzijā. Pateicoties tam apavu maiņa un ziedošana notika daudz aktīvāk kā iepriekšējā reizē. Jāteic, ka pat pēc 10. marta, gan pirmdien, gan otrdien vēl nāca cilvēki un interesējās, gribēja mainīt vai ziedot apavus. Bet neko darīt, jāgaida nākamā reize, kas noteikti vēl būs.

Visas trīs dienas apavi mainījās zibenīgi. Kāds kaut ko atnesa, nākamais jau ņēma, nespēju vien izsekot apavu apgrozībai uz maiņas galda. Citi nāca mainīt, citi vienkārši ziedot, bet citi paņemt. Arī tie, kuriem nebija ko dot pretī, varēja paņemt apavus par brīvu. Katram, kas atnesa apavus ziedošanai sarūpēju arī dāvaniņu.

Liels bija cilvēku pārsteigums un neticība, ka kaut ko var saņemt par brīvu. Jautāja “Vai šos es varu ņemt? Un šos?”. “Jā, protams. Tāpēc jau tie ir domāti” es atbildēju. Šajās dienās no manas mājas iznāca daudz apmierinātu seju, jo ne katrs var atļauties apavus pirkt, tādēļ šāda akcija bija liels atspaids tiem, kuriem šobrīd dzīvē klājas grūtāk.

Sestdien ap maiņas galdu grozījās visvairāk cilvēku, bet ne tikai - bija atnācis ciemos arī Leo. Diemžēl viņam pēdiņas ir par mazu, lai kaut ko piemeklētu manās mājās. Viņam atlika tikai novērot saimnieces pārvietošanos pa veikala telpām un aktīvo maiņas procesu.

Kopumā maiņai/ziedošanai tika nodoti 85 apavu pāri, jaunus īpašniekus atrada 57 apavu pāri. Atlikušos 28 otrdien aiznesām labdarības veikalam “Otra elpa”, lai jaunus īpašniekus meklē tur.


Paldies visiem, kas atbalstīja šo pasākumu!

Esam vaļā. Dublis 2.

Nu jau vairāk kā nedēļa pagājusi kā Lielo kurpju mājas ir vērušās vaļā jaunajās, lielajās telpās. Pirmie ziedi un saldumi, pirmie komplimenti saņemti. Līdz šim visas atsauksmes bijušas pozitīvas. Un kā nu ne, ja tagad ir tik daudz vietas manām kaimiņienēm kur gozēties. Vairāk vietas, vairāk gaismas, vairāk gaisa. Visa kā ir vairāk. Arī kurpju ir un būs vēl vairāk.

Pārvākšanās nedēļas nogale un pirmdiena pagāja smagā fiziskā darbā. Labi, ka mums bija tik daudz palīgu. Nespēju vien beigt sajūsmināties par čaklajām rokām. Vēlreiz paldies Mārtiņam, Jurģim, Kasparam, Rolandam, Oskaram un Imantam! Jūs esat lieli malači. Izvākties un ievākties nav joka lieta. Bija tik jānobrīnās kādā ātrumā Ģertrūdes ielas telpas palika arvien tukšākas un tukšākas. Četras stundas pēc veikala slēgšanas veikals jau bija pilnīgi tukšs. 

Lielie darbi turpinājās Valdemāra ielā, kur viss tika izkrauts, pārkrauts, sakrauts. Darbi turpinājās līdz vēlam vakaram ar atelpas brīdi Imanta dzimšanas dienas svinībām ( ļoti jauks veids kā nosvinēt dzimšanas dienu, manuprāt :) ).

 

Svētdien darbi gāja uz priekšu. Sākās plauktu pielikšana un salikšana un kurpju kastu likšana pareizajās vietās. Varētu likties, kas šis uzdevums ir tas vienkāršākais, bet nebūt ne. Ja grib visu sakārtot tā, lai pēc tam viegli atrast, likšana un pārlikšana aizņem diezgan daudz laika. Vispirms visā lielajā kastu kaudzē bija jāatrod konkrēta ražotāja apavi, tad tie jāsaliek secībā. Un protams pēc laika atradās vēl pāris un vēl pāris kastes un atkal viss jāpārkārto. Darbi ievilkās līdz pusnaktij un palika vēl viena diena, lai visu pabeigtu līdz galam.

Pirmdien bija palikuši pēdējie kārtības ieviešanas un tehniskie darbi, pieslēdzām termināli, tika pārprogrammēts kases aparāts, nāca apsardzes vīri. Tapa spoguļsiena. Kurpītes rindojās veikala plauktos un vakara pusē jau biju gatava veikala atvēršanai nākamajā dienā. Pārņēma patīkams nogurums pēc labi padarīta darba , bet ilgai atpūtai laika nebija, jo otrdien jau bija jāver durvis vaļā.

Pēc visa šī jampadrača vēlreiz nākas atzīt, cik labi ir tad, kad ir labi draugi, kas palīdz un atbalsta. Un paldies arī visiem tiem, kas ticēja un atbalstīja un palīdzēja Lielo kurpju mājām izaugt tik lielām.