To sajūtu meklējot....

Šodien ir Ziemas saulgrieži, no šī brīža dienas paliks arvien garākas, vakari arvien gaišāki. Šodien arī ir tā diena, kurā daudzi gaidīja pasaules galu, pagaidām tas nav pienācis un diez vai pienāks arī. Rīt redzēsim :)

Tiem, kas netic kārtējiem pareģojumiem, dzīvot droši vien ir mierīgāk. Bet varbūt tieši otrādi  Ja ticētu, tad nebūtu jāplāno ne dāvanas, ne jāapdara visādus citus darbus, kas kā sazvērējušies sakrituši tieši uz gada beigām. Tik daudz, ka brīžam liekas, ka visu to līdz gada beigām nevar paspēt un tā Ziemassvētku sajūta kaut kur pazaudējusies, noslēpusies, nav vēl atrasta. Visi jau, protams, par to rūpējas, mūzika, rotājumi ielās, veikalu skatlogos. 

Mūsu īpašā egle

Arī es mēģinu radīt Ziemassvētku noskaņu. Šogad man ir īpaša eglīte, kuru drīzāk varētu nosaukt par krūmu, nevis kociņu. Ar ko tad tā ir īpaša? Pirmkārt, jau ar to, ka tai ir četras galotnes. Tā ir cirsta, ja tā var teikt „No dabas viedokļa pareizā vietā”. Dzimusi zem elektrības vadiem, vienreiz jau nocirsta, bet no lielā atstātā celma attīstījušies vairāki zari, kas izveidojuši interesantu egli. Nu tā šī īpašā eglīte nonākusi pie manis un priecē manus viesus.

Ieradās tā pie mums ļoti laicīgi 10. decembrī. Lai uz svētkiem tā nebūtu jau plika, pirmo reizi izmantoju ieteikto smilšu metodi. Lielā podā ieliku eglīti, sabēru smiltis un aplēju ar ūdeni. Tā eglīte mazāk ber skujas. Ūdens jālej ik pa laikam, protams. Iesaku izmēģināt, krietni ilgāk varēs priecāties, jo vēl taču ir Jaunais Gads un Pareizticīgo Ziemassvētki.

Bet tā sajūta jau nav ne Ziemassvētku skaņās, ne rotājumos meklējama. Tā sajūta ir kaut kur tur iekšā meklējama, šogad kaut kā dikti dziļi noslēpusies. Bet vēl jau pāris dienas laika, mēģināsim atrast.

Rīt tēlošu rūķi, tērpšos vietējā Minus40 zīmola „Rūdolfa” kleitiņā, vilkšu galvā rūķa mici un dalīšu visiem pircējiem dāvanas, tāpat, savam un citu priekam. Jo dāvināšanas prieks taču ir lielāks par dāvanu saņemšanas prieku. Tur arī tā sajūta rodas. Šķiet tikko sapratu, kāpēc šogad tā sajūta tik ilgi kavējas. Citus gadus ar visu to darba dunu, tomēr bija vairāk laika pašdarinātu dāvanu gatavošanai un tur jau tas prieks rodas, kad ar savām rokām un no visas sirds top kaut kas mīļš un jauks kādam tev tuvam cilvēkam. Šogad, protams, arī ir plāni un cerams, ka pietiks laika šajās pēdējās dienās to visu iespēt.

Jebkurā gadījumā novēlu visiem, visiem, visiem – draugiem un atbalstītājiem, kolēģiem, esošajiem, bijušajiem un topošajiem klientiem, partneriem un konkurentiem (jā, jā, arī tiem :) ) priecīgus svētkus un atrast to īpašo sajūtu un saglabāt to pēc iespējas ilgāk! Lai mums visiem veicas tajā ko mēs darām un ko plānojam darīt, lai pietiek drosmes piepildīt savus sapņus un realizēt savas idejas. Un galvenais – lai mums pietiek laika visam tam un lai paliek laiks arī sev. Neliels manis sadzejots pantiņš un jauka kartiņa no Oskara:

Klau, šo visu rakstot taču man TĀ kaut kur tur iekšā sāk rasties. Labi vārdi ne tikai vairo labus darbus, bet arī labas sajūtas. Jā un Ziemassvētku radio tomēr arī piepalīdz, paklausies- http://tunein.com/radio/Radio-Santa-Claus-s131270/  Šis laikam ļoti populārs, jo dziesmas ik pa laikam raustās. Vēl viens Ziemassvētku radio šeit- http://www.christmasfm.com/ , bet tur pa vidu vēl visādas reklāmas un runāšanas :( Šo es atklāju jau pirms gada (vai diviem) - http://www.xmasmelody.com/ . Pagaidām labāku neesmu atradusi, varbūt Tu zini?

Bet lielākais paldies ir tam augšā par balto sniega segu, cerams, ka prognozes par atkusni nepiepildīsies un Ziemassvētki būs balti. Baudot ziemas priekus, neaizmirsti palūkoties arī apkārt un gada īsākajās dienās (21., 22. un 23. decembrī) pavērot dabu. Putnu vērošanas izaicinājuma tradīcija turpinās http://dabasdati.lv/lv/article/putnu-verosanas-izaicinajums-2012-gada-isakaja-diena/ . Protams arī citās dienās aicināti novērot un ziņot.

Tās pagaidām visas pirmssvētku domas......