Apavu Meka Diseldrofa

Pagājušajā nedēļā devos uz kārtējo apavu izstādi Diseldrofā, lai atrastu sev jaunas kaimiņienes nākamajai rudens/ziemas sezonai.

Esot tur jau ceturto reizi, galva vairs tā negriežas no piedāvājuma pārpilnības un apavu raibuma. Bija jau skaidrs, kur un pie kā iet. Jo man jau ne jau šādas tādas, bet tikai lielās kurpes vajag.

Protams vienmēr meklēju ko jaunu, ko jums piedāvāt un vienmēr arī atrodu. Tā arī šoreiz. Gan vīriešiem, gan sievietēm jauni apavu ražotāji. Starp citu, kā jau ne pirmo reizi - jauni arī Latvijas tirgum.

Apskatot daudzu ražotāju piedāvājumu, iezīmējās viena tendence - nākamgad Eiropā būs modē kovbojstils. Mežonīgie rietumi pārņem Eiropu. Es arī neatpaliku un pasūtīju dažus kovbojstila zābaciņus. Vēl varu pačukstēt, ka nākamajā sezonā būs zābaki uz platformas līdz pat 45. izmēram. Zinu, ka jūs to jau sen gaidījāt. Vēl tik nedaudz jāpaciešas.

Kā jau mēs visi zinām apģērbs un apavi ir arī māksla, un ne vienmēr tāda, kuru var valkāt. Virtual shoe museum kā katru gadu bija atvedis savus brīnumus. Mūsdienās ļoti populārs ir zaļais dzīves veids un otrreizējā pārstrāde, kurpju mode arī neatpaliek. Uz Diseldorfu bija atceļojušas arī Winde Rienstra radītās kartona kurpes. Varētu būt diezgan nepraktiski lietus laikā :) Bet priekš mēles - tieši laikā.

Lielās kurpes par brīvu

Pagājušā gada oktobrī Lielakurpe organizēja apavu maiņas/ziedošanas dienas, pēc kurām daudzi mani draugi tika pie jaunām kurpēm un zābakiem pilnīgi par brīvu. Atsauksmes bija labas, cilvēki bija apmierināti un taujāja, kad kas tāds notiks vēl.

Nu lūk, pašā sieviešu dienas priekšvakarā nolēmu visām sievietēm pasniegt šādu dāvanu. No 8. līdz 10 martam manās mājās notika jau otrās apavu maiņas/ziedošanas dienas. Šoreiz pastāstīju par to plašāk, jo pirmajā reizē nebiju pārliecināta, vai tas gūs atsaucību, un vai vispār ko tādu kādam vajag. Šoreiz jau zināju, ka vajag, tādēļ nebaidījos par to informēt arī masu medijus. Tādēļ mans vārds izskanēja gan lielākos ziņu portālos apollo.lv un delfi.lv, gan radio un televīzijā. Pateicoties tam apavu maiņa un ziedošana notika daudz aktīvāk kā iepriekšējā reizē. Jāteic, ka pat pēc 10. marta, gan pirmdien, gan otrdien vēl nāca cilvēki un interesējās, gribēja mainīt vai ziedot apavus. Bet neko darīt, jāgaida nākamā reize, kas noteikti vēl būs.

Visas trīs dienas apavi mainījās zibenīgi. Kāds kaut ko atnesa, nākamais jau ņēma, nespēju vien izsekot apavu apgrozībai uz maiņas galda. Citi nāca mainīt, citi vienkārši ziedot, bet citi paņemt. Arī tie, kuriem nebija ko dot pretī, varēja paņemt apavus par brīvu. Katram, kas atnesa apavus ziedošanai sarūpēju arī dāvaniņu.

Liels bija cilvēku pārsteigums un neticība, ka kaut ko var saņemt par brīvu. Jautāja “Vai šos es varu ņemt? Un šos?”. “Jā, protams. Tāpēc jau tie ir domāti” es atbildēju. Šajās dienās no manas mājas iznāca daudz apmierinātu seju, jo ne katrs var atļauties apavus pirkt, tādēļ šāda akcija bija liels atspaids tiem, kuriem šobrīd dzīvē klājas grūtāk.

Sestdien ap maiņas galdu grozījās visvairāk cilvēku, bet ne tikai - bija atnācis ciemos arī Leo. Diemžēl viņam pēdiņas ir par mazu, lai kaut ko piemeklētu manās mājās. Viņam atlika tikai novērot saimnieces pārvietošanos pa veikala telpām un aktīvo maiņas procesu.

Kopumā maiņai/ziedošanai tika nodoti 85 apavu pāri, jaunus īpašniekus atrada 57 apavu pāri. Atlikušos 28 otrdien aiznesām labdarības veikalam “Otra elpa”, lai jaunus īpašniekus meklē tur.


Paldies visiem, kas atbalstīja šo pasākumu!

Esam vaļā. Dublis 2.

Nu jau vairāk kā nedēļa pagājusi kā Lielo kurpju mājas ir vērušās vaļā jaunajās, lielajās telpās. Pirmie ziedi un saldumi, pirmie komplimenti saņemti. Līdz šim visas atsauksmes bijušas pozitīvas. Un kā nu ne, ja tagad ir tik daudz vietas manām kaimiņienēm kur gozēties. Vairāk vietas, vairāk gaismas, vairāk gaisa. Visa kā ir vairāk. Arī kurpju ir un būs vēl vairāk.

Pārvākšanās nedēļas nogale un pirmdiena pagāja smagā fiziskā darbā. Labi, ka mums bija tik daudz palīgu. Nespēju vien beigt sajūsmināties par čaklajām rokām. Vēlreiz paldies Mārtiņam, Jurģim, Kasparam, Rolandam, Oskaram un Imantam! Jūs esat lieli malači. Izvākties un ievākties nav joka lieta. Bija tik jānobrīnās kādā ātrumā Ģertrūdes ielas telpas palika arvien tukšākas un tukšākas. Četras stundas pēc veikala slēgšanas veikals jau bija pilnīgi tukšs. 

Lielie darbi turpinājās Valdemāra ielā, kur viss tika izkrauts, pārkrauts, sakrauts. Darbi turpinājās līdz vēlam vakaram ar atelpas brīdi Imanta dzimšanas dienas svinībām ( ļoti jauks veids kā nosvinēt dzimšanas dienu, manuprāt :) ).

 

Svētdien darbi gāja uz priekšu. Sākās plauktu pielikšana un salikšana un kurpju kastu likšana pareizajās vietās. Varētu likties, kas šis uzdevums ir tas vienkāršākais, bet nebūt ne. Ja grib visu sakārtot tā, lai pēc tam viegli atrast, likšana un pārlikšana aizņem diezgan daudz laika. Vispirms visā lielajā kastu kaudzē bija jāatrod konkrēta ražotāja apavi, tad tie jāsaliek secībā. Un protams pēc laika atradās vēl pāris un vēl pāris kastes un atkal viss jāpārkārto. Darbi ievilkās līdz pusnaktij un palika vēl viena diena, lai visu pabeigtu līdz galam.

Pirmdien bija palikuši pēdējie kārtības ieviešanas un tehniskie darbi, pieslēdzām termināli, tika pārprogrammēts kases aparāts, nāca apsardzes vīri. Tapa spoguļsiena. Kurpītes rindojās veikala plauktos un vakara pusē jau biju gatava veikala atvēršanai nākamajā dienā. Pārņēma patīkams nogurums pēc labi padarīta darba , bet ilgai atpūtai laika nebija, jo otrdien jau bija jāver durvis vaļā.

Pēc visa šī jampadrača vēlreiz nākas atzīt, cik labi ir tad, kad ir labi draugi, kas palīdz un atbalsta. Un paldies arī visiem tiem, kas ticēja un atbalstīja un palīdzēja Lielo kurpju mājām izaugt tik lielām.

Lielo kurpju mājām jaunas mājas

Divu gadu laikā Lielai kurpei saradušās tik daudz kaimiņienes un kaimiņi lielie apavi, ka jaukās un mājīgās, bet mazās Ģertrūdes ielas 10/12-26 telpas kļuvušas par šauru. Lai arī cik skumji nebūtu pamest esošās mājas, bet citas izejas nav - pavasarī un vasarā pie manis brauks tik daudz kurpju un kurpīšu, ka mums visām šeit vienkārši nepietiks vietas. Esmu jau tā saradusi ar esošajām mājām, bet gribi vai negribi - pēc nedēļas man būs Jurģi.

Esmu atradusi jaunas, lielākas telpas Valdemāra ielā 38 (ieeja no Ģertrūdes ielas). Jaunās mājas nebūs grūti atrast, tās atrodas 3 minūšu gājienā no esošās vietas. Tā visiem maniem draugiem nebūs tālu jāiet, ja atnāks ciemos pie manis uz vecajām mājām. Tikai 300 metri un būs klāt manās jaunajās, plašajās mājās. Ar automašīnu pie manis būs iespējams piebraukt no Valdemāra ielas puses.

27. februārī iekārtošos jaunajās mājās,  tāpēc veikals būs slēgts.

Jauno māju iekārtošanai nav mazāk darba  kā pirms gandrīz diviem gadiem esošajā mājas iekārtošanā. Protams daudzas lietas ir jau sarūpētas, bet daudzas lietas nāk klāt. Pēdējās nedēļas pagājušas darbīgā rosībā. Jau no janvāra notiek remonti, sienas ir ieguvušas zaļganu nokrāsu. Sarūpēti papildus plaukti, lai visām jaunajām iemītniecēm ir kur apmesties. Sarūpēju arī dīvānu, kur gan līdznācējiem, gan tiem, kas laikojas ir, kur apsēsties. Ilgi spriedām un apspriedām izkārtnes, lai visi, kas grib mani atrast, laikus var mani pamanīt. Nu jau notiek ražošanas process.

Protams lielākie darbi būs pēdējā nedēļas nogalē pirms jaunā veikala atvēršanas, kad visu pakosim, krāmēsim un vedīsim uz jaunajām mājām, kad notiks plauktu likšana un kārtošanās. Jau iepriekš paldies visiem, kas pieteikušies man palīgā!

Pirmdien pie manis nāks visādi tehniski vīri, kas atvienos, pievienos un savienos vadus. Viena siena taps lielā spogulī un tiks ieviesta kārtība, lai jau otrdien 28. februārī varu vērt jaunās mājas durvis.

Temperatūra krīt un cenas arī

Februāris mūs lutina ar sārtiem deguniem un vaigiem, beidzot var sajusties kā ziemā. Cepures, šalles un siltie omes adītie dūraiņi beidzot pamet skapja tālākos nostūrus. Arī siltie zābaki beidzot nejūtas tik pamesti novārtā, jo nedrīkst aizmirst - galvenais, lai pēdas siltumā.

Lai tiem, kuru siltie zābaki ir aizgājuši uz labākiem medību laukiem, būtu lielāka iespēja tikt pie jauniem, Lielā kurpe ir sarūpējusi atlaides. Temperatūra krīt un cenas arī!

Atlaides pieejamas gan vietējo, gan ārzemju ražotāju puszābakiem, zābakiem un kurpēm.

Lai pāliecienātos, vai kārotais modelis vēl ir pieejams, lūdzu iepriekš man uzzvani: Tālr. +371 67276876

Esmu pamatīgi pastrādājusi un sarūpējusi viegli pārskatāmu katalogu PDF formātā (~12 MB). 

Ja vēlies mierīgā garā aplūkot datorā no jebkuras vietas, jejupielādē:

http://apavi40plus.lv/download/4/apavi40plus_katalogs_jan2012_print_pdf

Bet, ja vēlies tikai pašķirstīt (ja ir iespēja-ieslēdz skaļruņus :) ), vari aplūkot arī tiešsaistē: http://apavi40plus.lv/rud_ziem_2012/

Nāciet un izvēlieties savus ideālos apavus. Gaidu ciemos!

Mediji

Par Lielo kurpi janvāra otrajā pusē interesējās dažādu mediju pārstāvji. Par manu plašo apavu kopšanas līdzekļu klāstu ieinteresējās "Praktiskais Latvietis". Pastāstīju par to kā kopt gan lielas, gan mazas kurpes un kurpītes, ziemas zābakus un zābaciņus, lai tie pēc iespējas ilgāk kalpotu. Tapa raksts gan par dažādiem materiālu veidiem, no kuriem izgatavo apavus, gan par to atšķirīgo kopšanu. Stāstīju par vietējo ražotāju kopšanas līdzekļiem, gan arī mūsu piedāvāto Coccine ar dažādo un interesanto klāstu - apavu šampūniem, putām, korektoriem, krāsām utt.

Pirms vairāk nekā pusotra gada, kad nesen Lielo kurpju mājas bija vērušas savas durvis apmeklētājiem, "Dienas bizness" bija atnācis ciemos. Nu jau laiciņš bija pagājis un daudz notikumu noticis, un "Dienas bizness" vēlējās zināt, ko esu sastrādājusi par šo laiku, kas interesants noticis un kādi ir nākotnes plāni.

Stāstāmā bija daudz un to visu nemaz vienā avīzes lapaspusē nevarēja ielikt. Pastāstīju gan par pārvākšānās plāniem, gan par notikušo "Piparbodīšu maratonu" un "Apavu ziedošanas dienu" un citiem mirkļiem šajā Lielās kurpes divu gadu dzīves posmā. Ja arī vēlies uzzināt, kas tad beigās tika uzdrukāts melns uz balta, meklē 20. janvāra "Dienas Biznesu". Un ja interesē tas, ko stāstīju par apavu kopšanu meklē 16.-22. janvāra nedēļas "Praktisko Latvieti".

Par valodu, tūristiem un........

Kamēr latvieši un cittautieši Latvijā lauž šķēpus par valodu jautājumiem, tikmēr kaimiņu tūrismu plūsmas ceļoja uz Latviju, svinēt svētkus un papildināt tūrisma uzņēmumu kases.


Krievijas tūristu plūsma bija jūtama gan pirms, gan pēc Jaunā gada, krievu valodu varēja dzirdēt daudz vairāk un daudzi nevarēja zināt – vietējais vai nē. Pret tūristiem, protams, nevienam iebildumu nav un tiem, kas krievu valodu nepārzina pārāk labi ir arī diezgan grūti atšķirt, kurš ir kurš. Lai gan pie mums daudzi pat nezina mūsu pašu latviešu valodu, tomēr krievu valoda te un krievu valoda, kādā runā Krievijas krievi atšķiras. Tāpēc, vismaz man, nav grūti saprast, kurš ir ciemiņš un kurš mūsu pašu, vietējais.

Kāpēc gan tāds garš ar valodu saistīts ievads? Īstenībā jau es gribēju tikai pastāstīt, ka manās mājās arī bija manāma šī tūristu pieplūduma atblāzma. Lai arī pēc maniem novērojumiem slāvu tautību pārstāvji ir krietni mazāki par staltajiem latviešiem, tomēr arī viņu vidū ir brangi vīri un garas sievas, kurām stabili jāstāv uz zemes. Tā nu man nācās dzirdēt daudz runas krievu valodā, stāstus par turienes apavu veikaliem ar mazajiem izmēriem, jo tur pat 41 ir ar uguni meklējams. Ciemiņu bija atbraukuši gan no galvaspilsētas Maskavas, gan no pavisam tāliem Krievijas austrumiem.

Un labi vien ir, ka mēs sapratāmies, atradām kopīgu valodu un manas kaimiņienes atrada sev mājas plašajā Krievijā. Jo Lielā kurpe prot krievu valodu un ar to lepojas, jo valodu zināšanas bagātina cilvēku. Gribētos, lai arī visi mūsu vietējie krievvalodīgie zinātu latviešu valodu un ar to lepotos, nu vismaz jaunā un vidējā paaudze. No tantukiem jau neviens neprasa.
Būsim toleranti, cienīsim viens otru un valsti, kurā mēs dzīvojam!