Doma, ka vēlos doties tieši uz Alikanti Spānijā, radās 2013. gada vasarā, kad pie mums veikalā ieradās apavu dizainere un apavu rūpnīcas ZOO jaunais direktors ar jauno rūpnīcas kolekciju un piedāvāja mums pasūtīt apavu modeļus, kuri mums visvairāk iepatikās. Tieši no 2013. gada rūpnīca ZOO uzsāka ražot sieviešu apavus līdz 46. izmēram. Izvēlēties modeļus, ādas krāsas, kādās pasūtīt kurpes, nav nemaz tik viegli, šī procesa laikā man un manai meitai raisījās ļoti patīkamas sarunas ar Anu un Joakimu ne tikai par apaviem, bet arī par dzīvi, paradumiem Latvijā un Spānijā. Mēs mūsu jaunajiem apavu piegādātājiem ļoti iepatikāmies un kad pasūtījums jau bija nokomplektēts, es izteicu varbūtību, ka iespējams kādreiz vēlētos aizbraukt uz Alikanti. Uz ko mūsu jaunie paziņas atbildēja, ka ja mēs ceļosim uz Alikanti, viņi noteikti mums veltīs laiku izrādīs savu rūpnīcu un Alikantes apkārtni.
Vēlāk katru reizi saņemot darba e-pastus no ZOO Ana meitai jautāja vai mamma brauks uz Alikanti, lai labāk brauc jūnijā, tad ir jauks laiks, nav vēl tik karsti un viņiem būs iespēja izbrīvēt laiku, ko veltīt mums. Kad uzrakstīju, ka būšu Alikantē augusta beigās, Ana atbildēja, ka viņi ar Joakimu tai laikā būs biznesa braucienā, bet palūgs kādu no radiem izrādīt mums rūpnīcu. Bet vēlāk abi nolēma tomēr paši mūs sagaidīt.
Tikšanos ar Anu un Joakimu norunājām 27.08., kad ir mana dzimšanas diena, šajā dienā plānots, rūpnīcas apmeklējums un manas dzimšanas dienas svinības Joakima vecāku ģimenē.
9:00 no rīta jau klāt Ana un Joakims ar savu auto, mēs brauksim uz 40 km attālo pilsētu Elda, kur atrodas ZOO un vēl ap 200 citu nelielu apavu rūpnīcu un ražotņu. Pēc nepilnas stundas esam rūpnīcā. ZOO ir ģimenes uzņēmums, kas pieder Joakima ģimenei jau 4 paaudzē. Tagad Joakims ir rūpnīcas direktors un viņa sieva Ana galvenā dizainere, papildus abi ir uzņēmušies arī ZOO rūpnīcas produkcijas izplatītāju pienākumus un reizi gadā dodas biznesa ceļojumā pa Eiropu un Krieviju, lai piedāvātu savu preci. Mums ar vīru ļoti paveicās, jo šai laikā abi parasti ir jau savā biznesa braucienā. Taču šogad saslimis rūpnīcas galvenais lekālu speciālists un iekavējusies jauno apavu modeļu izgatavošana, ko obligāti jāņem līdzi šādos braucienos, jo veikaliem taču jāredz kādus apavus iespējams pasūtīt. Pasūtot jauno kolekciju veikalnieks vēlas redzēt kā jaunais apavu pāris izskatās dzīvē ne tikai uz foto. 
Rūpnīcā mums tiek izrādīts viss ražošanas process - sākot no apavu sašūšanas līdz apavu iepakošanai kastēs. Rūpnīcā no ražošanas iekārtām ir ļoti karsti, jo arī ārā ir +35, strādā daudzi kondicionieri, bet vēsāks īpaši nepaliek. Apavu liestes ir tā lieta bez kuras nevar rasties neviens apavu pāris - un tās ir vajadzīgas katram modelim un katram izmēram savas.
Šajā rūpnīcā apavu ražošana ir roku darbs, katrs apavu pāris tiek
daudzu roku "apmīļots", pēc lekālu zīmējumiem izgrieztas ādas detaļas tiek sašūtas, salīmētas kopā ar zolēm, presētas u.c. Joakims iepazīstina mūs ar dažiem strādniekiem, kuri parāda kā apavi tiek līmēti pēc tam presēti speciālās apavu ražošanas ierīcēs. Kad ražošanas process ir beidzies, pirms iepakošanas kastēs, visi apavi iziet kvalitātes kontroli. Ar to nodarbojas Joahima tante. 
Mums parāda arī dabīgās ādas no kurām gatavo apavus, tās iepērk Francijā, Indijā un citās valstīs. Ādu krāsu un faktūru daudzveidība iespaido. Pēc ražošanas telpu apskates ejam uz ofisu, kur demonstrāciju zālē garš gads ir piekrauts pilns ar 2015. gada vasaras modeļiem. Es satraucos - laikam man tas viss jāuzmēra, kā citādi varēšu pastāstīt kādas kurpes ir ne tikai skaistas, bet arī ērtas. Tā kā kurpes ir tieši mana (un arī Anas) izmēra, ķeros pie darba. Nav viegli! Vēlāk ar Anu apskatām arī ādas krāsu katalogus - kuros izpētām, ka noteicošie 2015. gada modē būs dzīvnieku motīvi.
Pēc darba var arī atpūsties! Šodien ir mana dzimšanas diena un Joakims iepazīstina mūs ar saviem vecākiem - mammu Končitu un tēvu Antonio. Viesojamies Joakima vecāku ģimenes mājā. Joakima ģimene par godu manai dzimšanas dienai sarūpējusi svētku pusdienas. Sarunas raisās interesantas. Končita un Antonio interesējas par Latviju un manu ģimeni, mūsu tradīcijām. Ar vecākiem gan runājam ar Anas palīdzību, jo viņi neprot angliski. Ana pastāsta arī par Spānijas darba devēju tradīcijām, kas ir izplatītas tieši mazpilsētās karstākajos Spānijas reģionos, darba laiks tiek dalīts - 4 h tiek strādāts no rīta, tad siesta (pusdienu pauze) 2 līdz 3h, cilvēki parasti brauc uz mājām paēd, atpūšas, pēc tam vēl uz 4h jāatgriežas strādāt. Mājās strādnieks tiek vēlā vakarā. Sevišķi tāds darba laiks neapmierina strādājošās māmiņas, viņām praktiski nav laika, ko veltīt ģimenei un bērniem. ZOO rūpnīca ir viena no progresīvākajām šajā reģionā un ir ieviesusi nedalītu darba laiku no 7:00 - 16:00 ar nelielu pusdienas pārtraukumu. Pārējie darba devēji gan rūpnīcās, gan ofisos, nesteidzas mainīt šo neērto strādāšanas tradīciju.
Joakima tētis Antonio ir ZOO rūpnīcas bijušais ilggadējais direktors, kurš vadības grožus tikai nesen nodevis dēla rokās un neskatoties uz cienījamiem gadiem un 2 pārciestiem infarktiem, viņš katru darba dienu turpina strādāt rūpnīcā 6 - 8 stundas. Končita arī strādā rūpnīcas labā, mājās ir telpa ar apavu šujmašīnu uz kuras Končita sašuj smalkas, dekoratīvas apavu detaļas. Arī Joakima brālis strādā rūpnīcā, kā arī daudzi brālēni un citi radi. Rūpnīca ir kā viena liela ģimene, ne tikai pārnestā, bet arī burtiskā nozīmē. |
| Apavu līnija, kura nosaukta Latvijas galvaspilsētas vārdā :) |
